Dažādu kultūru un izcelsmes pirtis galvenokārt atšķir gaisa temperatūra un relatīvais mitrums tajās. Gaisa mitrums var mainīties no 0 līdz 100%, gaisa temperatūra — no 30 līdz 150 °C. Atšķirīgi var būt arī siltuma nesēji (krāsnis vai sildāmās grīdas un lāvas). Pirtis nosacīti var iedalīt:
- Sausā gaisa pirts. Temperatūra 90—110 °C (atsevišķos gadījumos līdz 140 °C), mitrums 5%—10%;
- Mitrā gaisa pirts. Temperatūra 75—90 °C, mitrums 20—35%;
- Tvaika pirts. Temperatūra 45—65 °C, mitrums 40%—65%;
- Tvaika (ūdens) pirts. Temperatūra 40—45 °C, mitrums 100%.
Pēc pirts gaisa temperatūras un mitruma režīma, kā arī pēršanās paradumiem (rituāliem) pazīstamākie pirts veidi ir:
- Mitrā gaisa pirts ar pirts gariņu, kur papildus ķermeņa tvaicēšanai un mazgāšanai tradicionāli tiek lietotas zaru slotiņas “pēršanai” (intensīvai ādas masāžai), kā arī kontrastaini ūdens režīmi (apliešanās ar aukstu ūdeni vai peldes vēsās ūdenstilpēs). Mitrā gaisa pirts ar pirts gariņu un pirtsslotām ir gan krievu pirts, gan tradicionālās somu pirts jeb somu sauna, kā arī latviešu un baltiešu pirtis.
- Sausā gaisa pirts. Mūsdienu izpratnē attīstījusies 20. gadsimtā kā ķermeni relaksējošs un terapeitisks pirts veids bez augstas slodzes uz sirds un asinsvadu sistēmu. Neskaidru iemeslu dēļ nereti tiek kļūdaini saukta par saunu.
- Turku pirts (hammāms) — tvaika pirts.
- Romiešu pirts (termas).
- Japāņu pirts (sento).
At least misery loves company. It’s rare to find someone who actually enjoys a workday clogged with meetings — partly because we’re conditioned to hate them, according to organizational psychologist Joseph Allen, and partly because so many of them are just plain bad.
